14. Cuddasamavaggo

(136) 1. Kusalākusalapaṭisandahanakathā

686. Akusalamūlaṃ paṭisandahati kusalamūlanti? Āmantā. Yā akusalassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva kusalassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Akusalamūlaṃ paṭisandahati kusalamūlaṃ, na vattabbaṃ – ‘‘yā akusalassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva kusalassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhī’’ti? Āmantā. Kusalaṃ anāvaṭṭentassa [anāvaṭṭantassa (sī. pī. ka.), anāvajjantassa (syā. kaṃ.)] uppajjati …pe… appaṇidahantassa uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu kusalaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjatīti? Āmantā. Hañci kusalaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjati, no ca vata re vattabbe – ‘‘akusalamūlaṃ paṭisandahati kusalamūla’’nti.

687. Akusalamūlaṃ paṭisandahati kusalamūlanti? Āmantā. Akusalamūlaṃ ayoniso manasikaroto uppajjatīti? Āmantā. Kusalaṃ ayoniso manasikaroto uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu kusalaṃ yoniso manasikaroto uppajjatīti? Āmantā. Hañci kusalaṃ yoniso manasikaroto uppajjati, no ca vata re vattabbe – ‘‘akusalamūlaṃ paṭisandahati kusalamūla’’nti.

Akusalamūlaṃ paṭisandahati kusalamūlanti? Āmantā. Kāmasaññāya anantarā nekkhammasaññā uppajjati, byāpādasaññāya anantarā abyāpādasaññā uppajjati, vihiṃsāsaññāya anantarā avihiṃsāsaññā uppajjati, byāpādassa anantarā mettā uppajjati, vihiṃsāya anantarā karuṇā uppajjati, aratiyā anantarā muditā uppajjati, paṭighassa anantarā upekkhā uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

688. Kusalamūlaṃ paṭisandahati akusalamūlanti? Āmantā. Yā kusalassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva akusalassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Kusalamūlaṃ paṭisandahati akusalamūlaṃ, na vattabbaṃ – ‘‘yā kusalassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva akusalassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhī’’ti? Āmantā. Akusalaṃ anāvaṭṭentassa uppajjati…pe… appaṇidahantassa uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu akusalaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjatīti? Āmantā. Hañci akusalaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjati, no ca vata re vattabbe – ‘‘kusalamūlaṃ paṭisandahati akusalamūla’’nti.

689. Kusalamūlaṃ paṭisandahati akusalamūlanti? Āmantā. Kusalaṃ yoniso manasikaroto uppajjatīti? Āmantā. Akusalaṃ yoniso manasikaroto uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu akusalaṃ ayoniso manasikaroto uppajjatīti? Āmantā. Hañci akusalaṃ ayoniso manasikaroto uppajjati, no ca vata re vattabbe – ‘‘kusalamūlaṃ paṭisandahati akusalamūla’’nti.

Kusalamūlaṃ paṭisandahati akusalamūlanti? Āmantā. Nekkhammasaññāya anantarā kāmasaññā uppajjati, abyāpādasaññāya anantarā byāpādasaññā uppajjati, avihiṃsāsaññāya anantarā vihiṃsāsaññā uppajjati, mettāya anantarā byāpādo uppajjati, karuṇāya anantarā vihiṃsā uppajjati, muditāya anantarā arati uppajjati, upekkhāya anantarā paṭighaṃ uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



以下是对所给文本的完整直译:
14. 十四品
(136) 1. 论善不善相续
不善根相续善根吗?是的。那么,引生不善的转向...乃至...愿望,也就是引生善的转向...乃至...愿望吗?不应如此说...等等。
不善根相续善根,但不应说"引生不善的转向...乃至...愿望,也就是引生善的转向...乃至...愿望"吗?是的。善法在不转向时生起...乃至...在不愿望时生起吗?不应如此说...等等。难道善法不是在转向时生起...乃至...在愿望时生起吗?是的。如果善法在转向时生起...乃至...在愿望时生起,那么就不应该说"不善根相续善根"。
不善根相续善根吗?是的。不善根在非如理作意时生起吗?是的。善法在非如理作意时生起吗?不应如此说...等等。难道善法不是在如理作意时生起吗?是的。如果善法在如理作意时生起,那么就不应该说"不善根相续善根"。
不善根相续善根吗?是的。欲想之后立即生起出离想,嗔想之后立即生起无嗔想,害想之后立即生起无害想,嗔恚之后立即生起慈心,伤害之后立即生起悲心,不喜之后立即生起喜心,瞋恚之后立即生起舍心吗?不应如此说...等等。
善根相续不善根吗?是的。那么,引生善的转向...乃至...愿望,也就是引生不善的转向...乃至...愿望吗?不应如此说...等等。
善根相续不善根,但不应说"引生善的转向...乃至...愿望,也就是引生不善的转向...乃至...愿望"吗?是的。不善法在不转向时生起...乃至...在不愿望时生起吗?不应如此说...等等。难道不善法不是在转向时生起...乃至...在愿望时生起吗?是的。如果不善法在转向时生起...乃至...在愿望时生起,那么就不应该说"善根相续不善根"。
善根相续不善根吗?是的。善法在如理作意时生起吗?是的。不善法在如理作意时生起吗?不应如此说...等等。难道不善法不是在非如理作意时生起吗?是的。如果不善法在非如理作意时生起,那么就不应该说"善根相续不善根"。
善根相续不善根吗?是的。出离想之后立即生起欲想,无嗔想之后立即生起嗔想,无害想之后立即生起害想,慈心之后立即生起嗔恚,悲心之后立即生起伤害,喜心之后立即生起不喜,舍心之后立即生起瞋恚吗?不应如此说...等等。

690. Na vattabbaṃ – ‘‘akusalamūlaṃ paṭisandahati kusalamūlaṃ, kusalamūlaṃ paṭisandahati akusalamūla’’nti? Āmantā. Nanu yasmiṃyeva vatthusmiṃ rajjati tasmiññeva vatthusmiṃ virajjati, yasmiṃyeva vatthusmiṃ virajjati tasmiññeva vatthusmiṃ rajjatīti? Āmantā. Hañci yasmiññeva vatthusmiṃ rajjati tasmiññeva vatthusmiṃ virajjati, yasmiññeva vatthusmiṃ virajjati tasmiññeva vatthusmiṃ rajjati, tena vata re vattabbe – ‘‘akusalamūlaṃ paṭisandahati kusalamūlaṃ, kusalamūlaṃ paṭisandahati akusalamūla’’nti.

Kusalākusalapaṭisandahanakathā niṭṭhitā.

14. Cuddasamavaggo

(137) 2. Saḷāyatanuppattikathā

691. Saḷāyatanaṃ apubbaṃ acarimaṃ mātukucchismiṃ saṇṭhātīti? Āmantā. Sabbaṅgapaccaṅgī ahīnindriyo mātukucchismiṃ okkamatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upapattesiyena cittena cakkhāyatanaṃ saṇṭhātīti? Āmantā. Upapattesiyena cittena hatthā saṇṭhanti, pādā saṇṭhanti, sīsaṃ saṇṭhāti, kaṇṇo saṇṭhāti, nāsikā saṇṭhāti, mukhaṃ saṇṭhāti, dantā saṇṭhantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Upapattesiyena cittena sotāyatanaṃ…pe… ghānāyatanaṃ…pe… jivhāyatanaṃ saṇṭhātīti? Āmantā. Upapattesiyena cittena hatthā saṇṭhanti, pādā saṇṭhanti, sīsaṃ saṇṭhāti, kaṇṇo saṇṭhāti, nāsikā saṇṭhāti, mukhaṃ saṇṭhāti, dantā saṇṭhantīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

692. Mātukucchigatassa pacchā cakkhāyatanaṃ uppajjatīti? Āmantā. Mātukucchismiṃ cakkhupaṭilābhāya kammaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… mātukucchigatassa pacchā sotāyatanaṃ…pe… ghānāyatanaṃ…pe… jivhāyatanaṃ uppajjatīti? Āmantā. Mātukucchismiṃ jivhāpaṭilābhāya kammaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Mātukucchigatassa pacchā kesā lomā nakhā dantā aṭṭhī uppajjantīti? Āmantā. Mātukucchismiṃ aṭṭhipaṭilābhāya kammaṃ karotīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Na vattabbaṃ – ‘‘mātukucchigatassa pacchā kesā lomā nakhā dantā aṭṭhī uppajjantī’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā –

‘‘Paṭhamaṃ kalalaṃ hoti, kalalā hoti abbudaṃ;

Abbudā jāyate pesi [pesī (syā. kaṃ. pī.)], pesi nibbattate [nibbattatī (sī. syā., saṃ. ni. 1.235), nibbattati (pī. ka.)] ghano;

Ghanā pasākhā jāyanti, kesā lomā nakhāpi ca.

‘‘Yañcassa bhuñjati mātā, annaṃ pānañca bhojanaṃ;

Tena so tattha yāpeti, mātukucchigato naro’’ti [saṃ. ni. 1.235].

Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi mātukucchigatassa pacchā kesā lomā nakhā dantā aṭṭhī uppajjantīti.

Saḷāyatanuppattikathā niṭṭhitā.

14. Cuddasamavaggo

(138) 3. Anantarapaccayakathā



以下是对所给文本的完整直译:
不应说"不善根相续善根,善根相续不善根"吗?是的。难道不是在同一对象上生起贪欲,也在同一对象上离贪,在同一对象上离贪,也在同一对象上生起贪欲吗?是的。如果在同一对象上生起贪欲,也在同一对象上离贪,在同一对象上离贪,也在同一对象上生起贪欲,那么就应该说"不善根相续善根,善根相续不善根"。
善不善相续论结束。
14. 十四品
(137) 2. 论六处生起
六处在母胎中同时生起吗?是的。具足一切肢体器官、诸根无缺地入胎吗?不应如此说...等等。
以结生心生起眼处吗?是的。以结生心生起手、脚、头、耳、鼻、口、牙齿吗?不应如此说...等等。
以结生心生起耳处...鼻处...舌处吗?是的。以结生心生起手、脚、头、耳、鼻、口、牙齿吗?不应如此说...等等。
在胎儿中眼处后来生起吗?是的。在母胎中为获得眼根而造业吗?不应如此说...等等。在胎儿中耳处...鼻处...舌处后来生起吗?是的。在母胎中为获得舌根而造业吗?不应如此说...等等。
在胎儿中头发、体毛、指甲、牙齿、骨骼后来生起吗?是的。在母胎中为获得骨骼而造业吗?不应如此说...等等。
不应说"在胎儿中头发、体毛、指甲、牙齿、骨骼后来生起"吗?是的。世尊不是说过:
"最初成为羯罗蓝,羯罗蓝成为頞部昙;
頞部昙生成闭尸,闭尸发展成为健南;
健南生出枝节,以及头发体毛和指甲。
母亲所食之饮食,胎儿依此而生长,
在母胎中的人类,由此得以维持生命。"
有这样的经文吗?是的。那么,在胎儿中头发、体毛、指甲、牙齿、骨骼后来生起。
六处生起论结束。
14. 十四品
(138) 3. 论无间缘

693. Cakkhuviññāṇassa anantarā sotaviññāṇaṃ uppajjatīti? Āmantā. Yā cakkhuviññāṇassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva sotaviññāṇassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Cakkhuviññāṇassa anantarā sotaviññāṇaṃ uppajjati, na vattabbaṃ – ‘‘yā cakkhuviññāṇassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva sotaviññāṇassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti? Āmantā. Sotaviññāṇaṃ anāvaṭṭentassa uppajjati…pe… appaṇidahantassa uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Nanu sotaviññāṇaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjatīti, āmantā. Hañci sotaviññāṇaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjati, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhuviññāṇassa anantarā sotaviññāṇaṃ uppajjatī’’ti.

694. Cakkhuviññāṇassa anantarā sotaviññāṇaṃ uppajjatīti? Āmantā. Cakkhuviññāṇaṃ rūpanimittaṃ manasikaroto uppajjatīti ? Āmantā. Sotaviññāṇaṃ rūpanimittaṃ manasikaroto uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Cakkhuviññāṇaṃ rūpārammaṇaññeva na aññārammaṇanti? Āmantā. Sotaviññāṇaṃ rūpārammaṇaññeva na aññārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇanti? Āmantā. Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati sotaviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati sotaviññāṇanti? Āmantā. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati sotaviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Natthi. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Āmantā. Hañci ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇa’’nti – attheva suttanto, no ca vata re vattabbe – ‘‘cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati sotaviññāṇa’’nti.

Cakkhuviññāṇassa anantarā sotaviññāṇaṃ uppajjatīti? Āmantā. Taññeva cakkhuviññāṇaṃ taṃ sotaviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

695. Sotaviññāṇassa anantarā ghānaviññāṇaṃ uppajjati…pe… ghānaviññāṇassa anantarā jivhāviññāṇaṃ uppajjati…pe… jivhāviññāṇassa anantarā kāyaviññāṇaṃ uppajjatīti? Āmantā. Yā jivhāviññāṇassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva kāyaviññāṇassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhīti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… jivhāviññāṇassa anantarā kāyaviññāṇaṃ uppajjati, na vattabbaṃ – ‘‘yā jivhāviññāṇassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhi, sāva kāyaviññāṇassa uppādāya āvaṭṭanā…pe… paṇidhī’’ti? Āmantā. Kāyaviññāṇaṃ anāvaṭṭentassa uppajjati…pe… appaṇidahantassa uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu kāyaviññāṇaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjatīti? Āmantā. Hañci kāyaviññāṇaṃ āvaṭṭentassa uppajjati…pe… paṇidahantassa uppajjati, no ca vata re vattabbe – ‘‘jivhāviññāṇassa anantarā kāyaviññāṇaṃ uppajjatī’’ti.



眼识之后随即生起耳识吗?是的。引生眼识的转向...乃至...愿望,也引生耳识的转向...乃至...愿望吗?不应如此说...等等。
眼识之后随即生起耳识,但不应说"引生眼识的转向...乃至...愿望,也引生耳识的转向...乃至...愿望"吗?是的。耳识在不转向时生起...乃至...在不愿望时生起吗?不应如此说...等等。难道耳识不是在转向时生起...乃至...在愿望时生起吗?是的。如果耳识在转向时生起...乃至...在愿望时生起,那么就不应该说"眼识之后随即生起耳识"。
眼识之后随即生起耳识吗?是的。眼识在关注色法时生起吗?是的。耳识在关注色法时生起吗?不应如此说...等等。
眼识只生起于色法而不生起于其他法吗?是的。耳识只生起于色法而不生起于其他法吗?不应如此说...等等。
眼根与色法相依而生起眼识吗?是的。眼根与色法相依而生起耳识吗?不应如此说...等等。
眼根与色法相依而生起耳识吗?是的。"眼根与色法相依而生起耳识"是确实的教法吗?不是。"眼根与色法相依而生起眼识"是确实的教法吗?是的。如果"眼根与色法相依而生起眼识"是确实的教法,那么就不应说"眼根与色法相依而生起耳识"。
眼识之后随即生起耳识吗?是的。难道眼识与耳识是同一的吗?不应如此说...等等。
耳识之后随即生起鼻识...鼻识之后随即生起舌识...舌识之后随即生起身识吗?是的。引生舌识的转向...乃至...愿望,也引生身识的转向...乃至...愿望吗?不应如此说...等等。舌识之后随即生起身识,但不应说"引生舌识的转向...乃至...愿望,也引生身识的转向...乃至...愿望"吗?是的。身识在不转向时生起...乃至...在不愿望时生起吗?不应如此说...等等。难道身识不是在转向时生起...乃至...在愿望时生起吗?是的。如果身识在转向时生起...乃至...在愿望时生起,那么就不应该说"舌识之后随即生起身识"。

696. Jivhāviññāṇassa anantarā kāyaviññāṇaṃ uppajjatīti? Āmantā. Jivhāviññāṇaṃ rasanimittaṃ manasikaroto uppajjatīti? Āmantā. Kāyaviññāṇaṃ rasanimittaṃ manasikaroto uppajjatīti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Jivhāviññāṇaṃ rasārammaṇaññeva na aññārammaṇanti? Āmantā. Kāyaviññāṇaṃ rasārammaṇaññeva na aññārammaṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇanti? Āmantā. Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati kāyaviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati kāyaviññāṇanti? Āmantā. ‘‘Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati kāyaviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Natthi. ‘‘Jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇa’’nti – attheva suttantoti? Āmantā. Hañci ‘‘jivhañca paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇa’’nti – attheva suttantoti, no ca vata re vattabbe – ‘‘jivhañca paṭicca rase ca uppajjati kāyaviññāṇa’’nti.

Jivhāviññāṇassa anantarā kāyaviññāṇaṃ uppajjatīti? Āmantā. Taññeva jivhāviññāṇaṃ taṃ kāyaviññāṇanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

697. Na vattabbaṃ – ‘‘pañcaviññāṇā aññamaññassa samanantarā uppajjantī’’ti? Āmantā. Nanu atthi koci naccati gāyati vādeti, rūpañca passati, saddañca suṇāti, gandhañca ghāyati, rasañca sāyati, phoṭṭhabbañca phusatīti? Āmantā. Hañci atthi koci naccati gāyati vādeti, rūpañca passati, saddañca suṇāti, gandhañca ghāyati, rasañca sāyati, phoṭṭhabbañca phusati, tena vata re vattabbe – ‘‘pañcaviññāṇā aññamaññassa samanantarā uppajjantī’’ti.

Anantarapaccayakathā niṭṭhitā.

14. Cuddasamavaggo

(139) 4. Ariyarūpakathā

698. Ariyarūpaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti? Āmantā. Ariyarūpaṃ kusalanti? Āmantā. Mahābhūtā kusalāti? Na hevaṃ vattabbe …pe… mahābhūtā abyākatāti? Āmantā. Ariyarūpaṃ abyākatanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… ariyarūpaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti? Āmantā. Ariyarūpaṃ anāsavaṃ asaṃyojaniyaṃ aganthaniyaṃ anoghaniyaṃ ayoganiyaṃ anīvaraṇiyaṃ aparāmaṭṭhaṃ anupādāniyaṃ asaṃkilesiyanti? Āmantā. Mahābhūtā anāsavā…pe… asaṃkilesiyāti? Na hevaṃ vattabbe…pe… mahābhūtā sāsavā saṃyojaniyā…pe… saṃkilesiyāti? Āmantā. Ariyarūpaṃ sāsavaṃ saṃyojaniyaṃ…pe… saṃkilesiyanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

699. Na vattabbaṃ – ‘‘ariyarūpaṃ mahābhūtānaṃ upādāyā’’ti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘yaṃ kiñci, bhikkhave, rūpaṃ cattāri mahābhūtāni catunnañca mahābhūtānaṃ upādāyarūpa’’nti [ma. ni. 1.347; a. ni. 11.15]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi ariyarūpaṃ mahābhūtānaṃ upādāyāti.

Ariyarūpakathā niṭṭhitā.

14. Cuddasamavaggo

(140) 5. Añño anusayotikathā



舌识之后随即生起身识吗?是的。舌识在关注味法时生起吗?是的。身识在关注味法时生起吗?不应如此说...等等。
舌识只生起于味法而不生起于其他法吗?是的。身识只生起于味法而不生起于其他法吗?不应如此说...等等。
舌根与味法相依而生起舌识吗?是的。舌根与味法相依而生起身识吗?不应如此说...等等。
舌根与味法相依而生起身识吗?是的。"舌根与味法相依而生起身识"是确实的教法吗?不是。"舌根与味法相依而生起舌识"是确实的教法吗?是的。如果"舌根与味法相依而生起舌识"是确实的教法,那么就不应说"舌根与味法相依而生起身识"。
舌识之后随即生起身识吗?是的。难道舌识与身识是同一的吗?不应如此说...等等。
不应说"五识互相随即生起"吗?是的。难道没有人跳舞、唱歌或演奏吗,也没有人看见形象、听见声音、嗅见气味、尝见滋味、触见接触吗?是的。如果确实有人跳舞、唱歌或演奏,也有人看见形象、听见声音、嗅见气味、尝见滋味、触见接触,那么就应该说"五识互相随即生起"。
无间缘论结束。
14. 十四品
(139) 4. 论圣法
圣法是依于四大元素而生起的吗?是的。圣法是善法吗?是的。四大元素是善法吗?不应如此说...等等。四大元素是非善法吗?是的。圣法是非善法吗?不应如此说...等等。圣法是依于四大元素而生起的吗?是的。圣法是无漏、不可缠、不可障、不可拘、不可阻、不可碍、不可依、不可染的吗?是的。四大元素是无漏的吗...等等？不应如此说...等等。四大元素是有漏、可缠的吗...等等？是的。圣法是有漏、可缠的吗?不应如此说...等等。
不应说"圣法是依于四大元素而生起"吗?是的。难道世尊不是说过"任何一种色法,比丘们,都是依于四大元素而生起的色法"吗?这是确实的教法吗?是的。因此,圣法是依于四大元素而生起的。
圣法论结束。
14. 十四品
(140) 5. 论他种潜藏

700. Añño kāmarāgānusayo aññaṃ kāmarāgapariyuṭṭhānanti? Āmantā. Añño kāmarāgo aññaṃ kāmarāgapariyuṭṭhānanti ? Na hevaṃ vattabbe…pe… sveva kāmarāgo taṃ kāmarāgapariyuṭṭhānanti? Āmantā. Sveva kāmarāgānusayo taṃ kāmarāgapariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Añño paṭighānusayo aññaṃ paṭighapariyuṭṭhānanti? Āmantā. Aññaṃ paṭighaṃ aññaṃ paṭighapariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… taññeva paṭighaṃ taṃ paṭighapariyuṭṭhānanti? Āmantā. Sveva paṭighānusayo taṃ paṭighapariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Añño mānānusayo aññaṃ mānapariyuṭṭhānanti? Āmantā. Añño māno aññaṃ mānapariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sveva māno taṃ mānapariyuṭṭhānanti? Āmantā. Sveva mānānusayo taṃ mānapariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Añño diṭṭhānusayo aññaṃ diṭṭhipariyuṭṭhānanti? Āmantā. Aññā diṭṭhi aññaṃ diṭṭhipariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sāva diṭṭhi taṃ diṭṭhipariyuṭṭhānanti? Āmantā. Sveva diṭṭhānusayo taṃ diṭṭhipariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Añño vicikicchānusayo aññaṃ vicikicchāpariyuṭṭhānanti? Āmantā. Aññā vicikicchā aññaṃ vicikicchāpariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sāva vicikicchā taṃ vicikicchāpariyuṭṭhānanti? Āmantā. Sveva vicikicchānusayo taṃ vicikicchāpariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Añño bhavarāgānusayo aññaṃ bhavarāgapariyuṭṭhānanti? Āmantā. Añño bhavarāgo aññaṃ bhavarāgapariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sveva bhavarāgo taṃ bhavarāgapariyuṭṭhānanti? Āmantā. Sveva bhavarāgānusayo taṃ bhavarāgapariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Añño avijjānusayo aññaṃ avijjāpariyuṭṭhānanti? Āmantā. Aññā avijjā aññaṃ avijjāpariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… sāva avijjā taṃ avijjāpariyuṭṭhānanti? Āmantā. Sveva avijjānusayo taṃ avijjāpariyuṭṭhānanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

701. Na vattabbaṃ – ‘‘añño anusayo aññaṃ pariyuṭṭhāna’’nti? Āmantā . Puthujjano kusalābyākate citte vattamāne ‘‘sānusayo’’ti vattabboti? Āmantā. ‘‘Pariyuṭṭhito’’ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi añño anusayo aññaṃ pariyuṭṭhānanti. Puthujjano kusalābyākate citte vattamāne ‘‘sarāgo’’ti vattabboti? Āmantā. ‘‘Pariyuṭṭhito’’ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi añño rāgo aññaṃ pariyuṭṭhānanti.

Añño anusayotikathā niṭṭhitā.

14. Cuddasamavaggo

(141) 6. Pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathā

702. Pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttanti? Āmantā. Rūpaṃ nibbānaṃ cakkhāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttanti? Āmantā. Natthi sarāgaṃ cittaṃ sadosaṃ cittaṃ samohaṃ cittaṃ…pe… akusalaṃ cittaṃ saṃkiliṭṭhaṃ cittanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu atthi sarāgaṃ cittaṃ sadosaṃ cittaṃ samohaṃ cittaṃ…pe… akusalaṃ cittaṃ saṃkiliṭṭhaṃ cittanti? Āmantā. Hañci atthi sarāgaṃ cittaṃ sadosaṃ cittaṃ samohaṃ cittaṃ…pe… akusalaṃ cittaṃ saṃkiliṭṭhaṃ cittaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘pariyuṭṭhānaṃ cittavippayutta’’nti.

Pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttantikathā niṭṭhitā.

14. Cuddasamavaggo

(142) 7. Pariyāpannakathā



欲贪随眠与欲贪缠是不同的吗?是的。欲贪与欲贪缠是不同的吗?不应如此说...等等。欲贪与欲贪缠是同一的吗?是的。欲贪随眠与欲贪缠是同一的吗?不应如此说...等等。
嗔恚随眠与嗔恚缠是不同的吗?是的。嗔恚与嗔恚缠是不同的吗?不应如此说...等等。嗔恚与嗔恚缠是同一的吗?是的。嗔恚随眠与嗔恚缠是同一的吗?不应如此说...等等。
慢随眠与慢缠是不同的吗?是的。慢与慢缠是不同的吗?不应如此说...等等。慢与慢缠是同一的吗?是的。慢随眠与慢缠是同一的吗?不应如此说...等等。
见随眠与见缠是不同的吗?是的。见与见缠是不同的吗?不应如此说...等等。见与见缠是同一的吗?是的。见随眠与见缠是同一的吗?不应如此说...等等。
疑随眠与疑缠是不同的吗?是的。疑与疑缠是不同的吗?不应如此说...等等。疑与疑缠是同一的吗?是的。疑随眠与疑缠是同一的吗?不应如此说...等等。
有贪随眠与有贪缠是不同的吗?是的。有贪与有贪缠是不同的吗?不应如此说...等等。有贪与有贪缠是同一的吗?是的。有贪随眠与有贪缠是同一的吗?不应如此说...等等。
无明随眠与无明缠是不同的吗?是的。无明与无明缠是不同的吗?不应如此说...等等。无明与无明缠是同一的吗?是的。无明随眠与无明缠是同一的吗?不应如此说...等等。
不应说"随眠与缠是不同的"吗?是的。凡夫在善心或无记心生起时,应说"有随眠"吗?是的。应说"有缠"吗?不应如此说。那么随眠与缠是不同的。凡夫在善心或无记心生起时,应说"有贪"吗?是的。应说"有缠"吗?不应如此说。那么贪与缠是不同的。
论他种潜藏结束。
14. 十四品
(141) 6. 论缠与心不相应
缠与心不相应吗?是的。缠是色法、涅槃、眼处...乃至...触处吗?不应如此说...等等。缠与心不相应吗?是的。难道没有贪心、嗔心、痴心...乃至...不善心、染污心吗?不应如此说...等等。难道不是有贪心、嗔心、痴心...乃至...不善心、染污心吗?是的。如果有贪心、嗔心、痴心...乃至...不善心、染污心,那么就不应该说"缠与心不相应"。
论缠与心不相应结束。
14. 十四品
(142) 7. 论所摄

703. Rūparāgo rūpadhātuṃ anuseti, rūpadhātupariyāpannoti? Āmantā. Samāpattesiyo upapattesiyo diṭṭhadhammasukhavihāro, samāpattesiyena cittena upapattesiyena cittena diṭṭhadhammasukhavihārena cittena sahagato sahajāto saṃsaṭṭho sampayutto ekuppādo ekanirodho ekavatthuko ekārammaṇoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu na samāpattesiyo na upapattesiyo na diṭṭhadhammasukhavihāro, na samāpattesiyena cittena na upapattesiyena cittena na diṭṭhadhammasukhavihārena cittena sahagato sahajāto saṃsaṭṭho sampayutto ekuppādo ekanirodho ekavatthuko ekārammaṇoti? Āmantā. Hañci na samāpattesiyo na upapattesiyo na diṭṭhadhammasukhavihāro…pe… ekārammaṇo, no ca vata re vattabbe – ‘‘rūparāgo rūpadhātuṃ anuseti, rūpadhātupariyāpanno’’ti…pe….

Rūparāgo rūpadhātuṃ anuseti, rūpadhātupariyāpannoti? Āmantā. Saddarāgo saddadhātuṃ anuseti, saddadhātupariyāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… rūparāgo rūpadhātuṃ anuseti, rūpadhātupariyāpannoti? Āmantā. Gandharāgo…pe… rasarāgo…pe… phoṭṭhabbarāgo phoṭṭhabbadhātuṃ anuseti, phoṭṭhabbadhātupariyāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saddarāgo saddadhātuṃ anuseti, na vattabbaṃ – ‘‘saddadhātupariyāpanno’’ti? Āmantā. Rūparāgo rūpadhātuṃ anuseti, na vattabbaṃ – ‘‘rūpadhātupariyāpanno’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe… gandharāgo…pe… rasarāgo…pe… phoṭṭhabbarāgo phoṭṭhabbadhātuṃ anuseti, na vattabbaṃ – ‘‘phoṭṭhabbadhātupariyāpanno’’ti? Āmantā. Rūparāgo rūpadhātuṃ anuseti, na vattabbaṃ – ‘‘rūpadhātupariyāpanno’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

704. Arūparāgo arūpadhātuṃ anuseti, arūpadhātupariyāpannoti? Āmantā . Samāpattesiyo upapattesiyo diṭṭhadhammasukhavihāro, samāpattesiyena cittena upapattesiyena cittena diṭṭhadhammasukhavihārena cittena sahagato sahajāto saṃsaṭṭho sampayutto ekuppādo ekanirodho ekavatthuko ekārammaṇoti? Na hevaṃ vattabbe…pe…. Nanu na samāpattesiyo na upapattesiyo na diṭṭhadhammasukhavihāro, na samāpattesiyena cittena…pe… ekārammaṇoti? Āmantā. Hañci na samāpattesiyo na upapattesiyo…pe… ekārammaṇo, no ca vata re vattabbe – ‘‘arūparāgo arūpadhātuṃ anuseti, arūpadhātupariyāpanno’’ti.

Arūparāgo arūpadhātuṃ anuseti, arūpadhātupariyāpannoti? Āmantā. Saddarāgo saddadhātuṃ anuseti, saddadhātupariyāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… arūparāgo arūpadhātuṃ anuseti, arūpadhātupariyāpannoti? Āmantā. Gandharāgo…pe… rasarāgo…pe… phoṭṭhabbarāgo phoṭṭhabbadhātuṃ anuseti, phoṭṭhabbadhātupariyāpannoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Saddarāgo saddadhātuṃ anuseti, na vattabbaṃ – ‘‘saddadhātupariyāpanno’’ti? Āmantā . Arūparāgo arūpadhātuṃ anuseti, na vattabbaṃ – ‘‘arūpadhātupariyāpanno’’ti, na hevaṃ vattabbe…pe… gandharāgo…pe… rasarāgo…pe… phoṭṭhabbarāgo phoṭṭhabbadhātuṃ anuseti, na vattabbaṃ – ‘‘phoṭṭhabbadhātupariyāpanno’’ti? Āmantā. Arūparāgo arūpadhātuṃ anuseti, na vattabbaṃ – ‘‘arūpadhātupariyāpanno’’ti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



色贪是否随顺色界,并且属于色界?是的。是的,在定中和生起中,有见法的快乐住处,是以定心和生起心为伴,与见法的快乐住处的心相结合、相生、相触、相连、相同的生起、相同的灭尽、相同的存在、相同的对象吗?不应如此说...等等。难道没有定中、没有生起、没有见法的快乐住处,没有定心、没有生起心、没有见法的快乐住处的心相结合、相生、相触、相连、相同的生起、相同的灭尽、相同的存在、相同的对象吗?是的。如果没有定中、没有生起、没有见法的快乐住处...等等...相同的对象,那么就不应说“色贪随顺色界,并且属于色界”...等等。
色贪是否随顺色界,并且属于色界?是的。声贪是否随顺声界,并且属于声界?不应如此说...等等。色贪是否随顺色界,并且属于色界?是的。香贪...等等...味贪...等等...触贪是否随顺触界,并且属于触界?不应如此说...等等。
声贪是否随顺声界,不应说“属于声界”吗?是的。色贪是否随顺色界,不应说“属于色界”吗?不应如此说...等等。香贪...等等...味贪...等等...触贪是否随顺触界,不应说“属于触界”吗?是的。色贪是否随顺色界,不应说“属于色界”吗?不应如此说...等等。
无色贪是否随顺无色界,并且属于无色界?是的。是的,在定中和生起中,有见法的快乐住处,是以定心和生起心为伴,与见法的快乐住处的心相结合、相生、相触、相连、相同的生起、相同的灭尽、相同的存在、相同的对象吗?不应如此说...等等。难道没有定中、没有生起、没有见法的快乐住处,没有定心...等等...相同的对象吗?是的。如果没有定中、没有生起...等等...相同的对象,那么就不应说“无色贪随顺无色界,并且属于无色界”。
无色贪是否随顺无色界,并且属于无色界?是的。声贪是否随顺声界,并且属于声界?不应如此说...等等。无色贪是否随顺无色界,并且属于无色界?是的。香贪...等等...味贪...等等...触贪是否随顺触界,并且属于触界?不应如此说...等等。
声贪是否随顺声界,不应说“属于声界”吗?是的。无色贪是否随顺无色界,不应说“属于无色界”吗?不应如此说...等等。香贪...等等...味贪...等等...触贪是否随顺触界,不应说“属于触界”吗?是的。无色贪是否随顺无色界,不应说“属于无色界”吗?不应如此说...等等。

705. Na vattabbaṃ – ‘‘rūparāgo rūpadhātuṃ anuseti rūpadhātupariyāpanno, arūparāgo arūpadhātuṃ anuseti arūpadhātupariyāpanno’’ti? Āmantā. Nanu kāmarāgo kāmadhātuṃ anuseti, kāmadhātupariyāpannoti? Āmantā. Hañci kāmarāgo kāmadhātuṃ anuseti kāmadhātupariyāpanno , tena vata re vattabbe – ‘‘rūparāgo rūpadhātuṃ anuseti rūpadhātupariyāpanno, arūparāgo arūpadhātuṃ anuseti arūpadhātupariyāpanno’’ti.

Pariyāpannakathā niṭṭhitā.

14. Cuddasamavaggo

(143) 8. Abyākatakathā

706. Diṭṭhigataṃ abyākatanti? Āmantā. Vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ rūpaṃ nibbānaṃ cakkhāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatananti? Na hevaṃ vattabbe…pe… diṭṭhigataṃ abyākatanti? Āmantā. Diṭṭhigatasampayutto phasso abyākatoti? Na hevaṃ vattabbe…pe… diṭṭhigataṃ abyākatanti? Āmantā. Diṭṭhigatasampayuttā vedanā…pe… saññā…pe… cetanā…pe… cittaṃ abyākatanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

Diṭṭhigatasampayutto phasso akusaloti? Āmantā. Diṭṭhigataṃ akusalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… diṭṭhigatasampayuttā vedanā saññā cetanā cittaṃ akusalanti? Āmantā. Diṭṭhigataṃ akusalanti? Na hevaṃ vattabbe…pe….

707. Diṭṭhigataṃ abyākatanti? Āmantā. Aphalaṃ avipākanti? Na hevaṃ vattabbe…pe… nanu saphalaṃ savipākanti? Āmantā. Hañci saphalaṃ savipākaṃ, no ca vata re vattabbe – ‘‘diṭṭhigataṃ abyākata’’nti.

Diṭṭhigataṃ abyākatanti? Āmantā. Nanu micchādiṭṭhiparamāni vajjāni [aṅguttaranikāye] vuttāni bhagavatāti? Āmantā. Hañci micchādiṭṭhiparamāni vajjāni vuttāni bhagavatā, no ca vata re vattabbe – ‘‘diṭṭhigataṃ abyākata’’nti.

Diṭṭhigataṃ abyākatanti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘micchādiṭṭhi kho, vaccha, akusalā [akusalaṃ (ma. ni. 2.194)], sammādiṭṭhi kusalā’’ [kusalaṃ (ma. ni. 2.104)] ti [ma. ni. 2.194]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘diṭṭhigataṃ abyākata’’nti.

Diṭṭhigataṃ abyākatanti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘micchādiṭṭhissa kho ahaṃ, puṇṇa, dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ vadāmi – nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā’’ti [ma. ni. 2.79]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘diṭṭhigataṃ abyākata’’nti.

708. Na vattabbaṃ – ‘‘diṭṭhigataṃ abyākata’’nti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘‘sassato loko’ti kho, vaccha, abyākatametaṃ, ‘asassato loko’ti kho, vaccha, abyākatametaṃ, ‘antavā loko’ti kho, vaccha, abyākatametaṃ, ‘anantavā loko’ti kho, vaccha…pe… ‘taṃ jīvaṃ taṃ sarīra’nti kho, vaccha…pe… ‘aññaṃ jīvaṃ aññaṃ sarīra’nti kho , vaccha…pe… ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti kho, vaccha…pe… ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti kho, vaccha…pe… ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti kho, vaccha…pe… ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti kho, vaccha, abyākatameta’’nti [saṃ. ni. 

不应说"色贪随顺并属于,无色贪随顺无并属于无"吗?是的。难道欲贪不是随顺欲界并属于欲界吗?是的。如果欲贪随顺欲界并属于欲界,那么就应该说"色贪随顺并属于,无色贪随顺无并属于无"。
所摄论结束。
14. 十四品
(143) 8. 论无记
邪见是无记的吗?是的。是果报无记、唯作无记、色法、涅槃、眼处...乃至...触处吗?不应如此说...等等。邪见是无记的吗?是的。与邪见相应的触是无记的吗?不应如此说...等等。邪见是无记的吗?是的。与邪见相应的受...想...思...心是无记的吗?不应如此说...等等。
与邪见相应的触是不善的吗?是的。邪见是不善的吗?不应如此说...等等。与邪见相应的受、想、思、心是不善的吗?是的。邪见是不善的吗?不应如此说...等等。
邪见是无记的吗?是的。是无果报的吗?不应如此说...等等。难道不是有果报的吗?是的。如果是有果报的,那么就不应说"邪见是无记的"。
邪见是无记的吗?是的。难道世尊不是说过"邪见是最严重的过失"吗?是的。如果世尊说过"邪见是最严重的过失",那么就不应说"邪见是无记的"。
邪见是无记的吗?是的。难道世尊不是说过:"婆蹉,邪见是不善的,正见是善的"吗?有这样的经文吗?是的。那么就不应说"邪见是无记的"。
邪见是无记的吗?是的。难道世尊不是说过:"富楼那,我说持邪见者会有两种去处之一 - 地狱或畜生"吗?有这样的经文吗?是的。那么就不应说"邪见是无记的"。
不应说"邪见是无记的"吗?是的。难道世尊不是说过:"婆蹉,关于'世界是常'这一问题是无记的,'世界是无常'这一问题是无记的,'世界是有边'这一问题是无记的,'世界是无边'这一问题是无记的...等等...'命即是身'这一问题是无记的...'命与身是异'这一问题是无记的...'如来死后存在'这一问题是无记的...'如来死后不存在'这一问题是无记的...'如来死后亦存在亦不存在'这一问题是无记的...'如来死后既非存在亦非不存在'这一问题是无记的"吗?

4.416, thokaṃ pana visadisaṃ]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi diṭṭhigataṃ abyākatanti.

Diṭṭhigataṃ abyākatanti? Āmantā. Nanu vuttaṃ bhagavatā – ‘‘micchādiṭṭhikassa, bhikkhave, purisapuggalassa yañceva kāyakammaṃ yathādiṭṭhisamattaṃ samādinnaṃ, yañca vacīkammaṃ…pe… yañca manokammaṃ, yā ca cetanā, yā ca patthanā, yo ca paṇidhi, ye ca saṅkhārā, sabbe te dhammā aniṭṭhāya akantāya amanāpāya ahitāya dukkhāya saṃvattantī’’ti [a. ni. 1.306]! Attheva suttantoti? Āmantā. Tena hi na vattabbaṃ – ‘‘diṭṭhigataṃ abyākata’’nti.

Abyākatakathā niṭṭhitā.

14. Cuddasamavaggo

(144) 9. Apariyāpannakathā

709. Diṭṭhigataṃ apariyāpannanti? Āmantā. Maggo phalaṃ nibbānaṃ, sotāpattimaggo sotāpattiphalaṃ, sakadāgāmimaggo sakadāgāmiphalaṃ, anāgāmimaggo anāgāmiphalaṃ, arahattamaggo arahattaphalaṃ, satipaṭṭhānaṃ sammappadhānaṃ iddhipādo indriyaṃ balaṃ bojjhaṅgoti? Na hevaṃ vattabbe…pe….



有这样的经文吗?是的。那么邪见是无记的。
邪见是无记的吗?是的。难道世尊不是说过:"比丘们,持邪见者的身业如其所见而行,语业...意业,以及其思、愿、志、行,所有这些法都导向不可爱、不可喜、不可意、无益、苦"吗?有这样的经文吗?是的。那么就不应说"邪见是无记的"。
无记论结束。
14. 十四品
(144) 9. 论非所摄
邪见是非所摄的吗?是的。是道、果、涅槃、预流道、预流果、一来道、一来果、不还道、不还果、阿罗汉道、阿罗汉果、念处、正勤、神足、根、力、觉支吗?不应如此说...等等。

710. Na vattabbaṃ – ‘‘diṭṭhigataṃ apariyāpanna’’nti? Āmantā. Puthujjano ‘‘kāmesu vītarāgo’’ti vattabboti? Āmantā. ‘‘Vigatadiṭṭhiyo’’ti vattabboti? Na hevaṃ vattabbe. Tena hi diṭṭhigataṃ apariyāpannanti.

Apariyāpannakathā niṭṭhitā.

Cuddasamavaggo.

Tassuddānaṃ –

Akusalamūlaṃ paṭisandahati kusalamūlaṃ, kusalamūlaṃ paṭisandahati akusalamūlaṃ, saḷāyatanaṃ chaviññāṇakāyā, ariyarūpaṃ mahābhūtānaṃ upādāya, sveva anusayo taṃ pariyuṭṭhānaṃ, pariyuṭṭhānaṃ cittavippayuttaṃ, yathādhātu taññeva anuseti, diṭṭhigataṃ abyākataṃ, diṭṭhigataṃ apariyāpannanti.

不应说"邪见是非所摄的"吗?是的。凡夫应该说是"离欲贪"吗?是的。应该说是"离邪见"吗?不应如此说。那么邪见是非所摄的。
非所摄论结束。
十四品结束。
其摘要如下:
不善根结生,善根结生不善根,六处是六识身,圣法依于四大元素,随眠即是缠,缠与心不相应,随顺各自界,邪见是无记的,邪见是非所摄的。

